Šobrīd Latvijas pašvaldības veic aktīvu darbu pie nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas 2026. gadam, un jau janvāra izskaņā iedzīvotāji sāks saņemt pirmos maksāšanas paziņojumus.
Tā kā šis process notiek pakāpeniski, īpašnieki, kuri vēl joprojām paļaujas uz papīra formāta vēstulēm savās pastkastītēs, tiek neatlaidīgi mudināti izvēlēties mūsdienīgāku un videi draudzīgāku risinājumu – paziņojumu saņemšanu elektroniski.
Iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri jau ir parūpējušies par savas oficiālās elektroniskās adreses aktivizēšanu, nekādas papildu formalitātes nav jākārto. Pašvaldības šajos gadījumos rīkojas automātiski, nodrošinot, ka aprēķinātais nodokļa maksājums nonāk tieši īpašnieka e-adresē bez liekas aizkavēšanās.
Statistikas dati liecina par strauju iedzīvotāju paradumu maiņu pēdējos gados:
2021. gadā elektroniski tika izsūtīti tikai aptuveni 25,5% paziņojumu fiziskajām personām. 2024. gadā šis rādītājs pieauga līdz 41,9%. 2025. gadā jau vairāk nekā puse jeb 52,1% maksātāju izvēlējās digitālo ceļu.
Īpaši uzteicama situācija 2025. gadā bija vērojama vairākos novados, kur digitālo paziņojumu īpatsvars pārsniedza pat 60% slieksni. Šādu augstu līmeni izdevās sasniegt tādās pašvaldībās kā Ādaži, Kuldīga, Ķekava, Mārupe, Olaine, Preiļi, Saulkrasti un Tukums, tādējādi ievērojami taupot administratīvos un dabas resursus.
Tiem iedzīvotājiem, kuriem e-adrese vēl nav izveidota, pastāv vienkārša alternatīva – portālā “epakalpojumi.lv” pāris minūšu laikā var reģistrēt savu e-pastu NĪN paziņojumu saņemšanai. Savukārt personas, kuras neizmanto elektroniskās autentifikācijas rīkus (piemēram, eParakstu vai internetbanku), aicinātas vērsties pašvaldību klientu apkalpošanas centros, lai aizpildītu klātienes iesniegumu. Jāņem vērā: ja jums pieder īpašumi dažādās administratīvajās teritorijās, pieteikums par elektronisku saziņu jāiesniedz katrā pašvaldībā atsevišķi.
Vēl svarīgi
Reģionu iedzīvotājiem pavērsies plašākas iespējas mājokļa iegādei
No 17. oktobra Latvijā oficiāli stājas spēkā jauna un ilgi gaidīta hipotekārās kreditēšanas programma, kuras galvenais uzdevums ir veicināt mājokļu pieejamību ārpus galvaspilsētas burbuļa. Paredzēts, ka pirmos pieteikumus šajā programmā fiziskās personas varēs iesniegt jau oktobra beigās, tādējādi paverot ceļu uz savu īpašumu reģionos tiem, kuriem līdz šim banku durvis palika slēgtas.
Šīs būtiskās izmaiņas pamatotas Ministru kabineta noteikumos Nr. 609 “Noteikumi par aizdevumiem mājokļa iegādei reģionos”. Jaunais regulējums ir tieša reakcija uz gadiem samilzušu problēmu – Latvija hipotekārās kreditēšanas ziņā ilgstoši ieņem pēdējo vietu eirozonā. Statistikas dati ir daiļrunīgi: 2023. gada noslēgumā hipotekāro aizdevumu kopapjoms Latvijā veidoja nieka 12% no IKP, kas ir krasā kontrastā ar eirozonas vidējo rādītāju – 36%.
Pašlaik Latvijas kredītu tirgū vērojama izteikta nevienlīdzība:
- Aptuveni 80% no visiem hipotekārajiem kredītiem tiek koncentrēti Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē (Pierīgā).
- Reģionos situācija ir dramatiski sliktāka, turklāt tas ne vienmēr ir saistīts ar iedzīvotāju maksātspēju.
- Pat ekonomiski spēcīgās pašvaldībās ar augstiem ienākumiem un zemu bezdarba līmeni, piemēram, Valmierā, Liepājā un Smiltenē, izsniegto mājokļu kredītu apjoms saglabājas kritiski zems.
Lasi vēl: Vai tiešām ziema beigsies ātrāk – sinoptiķi analizē iespējamību pavasara sākumam jau februārī
Viens no lielākajiem šķēršļiem līdz šim ir bijusi zemā nekustamā īpašuma vērtība reģionos, kas komercbankām padara šādus aizdevumus par mazāk pievilcīgiem un riskantākiem. Tā rezultātā reģionu iedzīvotāji bieži bijuši spiesti izmantot neizdevīgas alternatīvas – īstermiņa aizdevumus, kuru procentu likmes ir divas vai pat trīs reizes augstākas nekā standarta hipotekārajam kredītam. Jaunā programma ir solis pretī tam, lai pārtrauktu šo diskrimināciju un nodrošinātu godīgus finansēšanas nosacījumus visā Latvijas teritorijā.
